Uz pētnieku rezultātiem iegūtie secinājumi ir skaidri: cūku ražošana atkarībā no izskatāmā scenārija samazināsies pat par 23,6% līdz 8,4-0,5%. Lai pārietu uz brīvās atnešanās sistēmām, būs nepieciešami ievērojami ieguldījumi jaunos aizgaldos un esošo ēku rekonstrukcijā. Atkarībā no lauksaimnieku lēmuma, investīciju izmaksas var svārstīties no aptuveni 2,1 līdz 3,5 miljardiem eiro. Putnu gaļas ražošanai samazinājumam vajadzētu būt mazākam, bet līdzīgas investīcijas varētu būt sagaidāmas ES-27 līmenī vismaz 3,2 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to ražošanas samazināšanās ietekmēs ES tirdzniecības bilanci: vairumā scenāriju iekšzemes tirgus pieprasījums nesamazinās proporcionāli ražošanas samazinājumam, izraisot ļoti spēcīgu importa pieaugumu, jo īpaši cūkgaļas -visos scenārijos (no 1086% līdz 43,7%), bet arī no olām (no 18% līdz 5%). Un otrādi, ES-27 cūkgaļas un olu eksports strauji samazinās. Visos trīs scenārijos ES-27 tirdzniecības bilance šajos galvenajos lopkopības veidos līdz 2045. gadam būs ar deficītu. Pakāpeniska būru izmantošanas pārtraukšana vēl vairāk apdraudēs ES pārtikas sistēmas stabilitāti un konkurētspēju, un pastiprinās mūsu atkarību no importa laikā, kad pārtikas autonomija kļūst ļoti stratēģiska.
Pētniekiem nākotnē visticamāk radīsies vēl viena būtiska problēma – lauksaimnieki, kas īstenos šīs pārejas, negūs labumu no tirgus piemaksas par saviem produktiem, jo visa nozare darbosies vienā un tajā pašā virzienā. Kā apstiprināja šis pētījums, pāreja uz alternatīvām turēšanas sistēmām samazinās laika gaitā gūtos ieņēmumus un paātrinās importa pieauguma tendenci, salīdzinot ar pašreizējo tirdzniecības modeli.
Apsverot pakāpenisku pārtraukšanu līdz 2025. gadam, vidējā ražotāju cena cūkgaļai ES-27 pieaugs par 47,4 %, salīdzinot ar 3,7 % pieaugumu olām. Piešķirot 10 vai 20 gadus ilgu pārejas periodu, cūkgaļas ražotāju cenas kāpums kļūst daudz mazāks un rada mērenākus satricinājumus patērētājiem. Olu ražotāju un patēriņa cenu izmaiņas visos scenārijos ir mazāk nozīmīgas (no 3,8% līdz 0,3%).
No pētījuma izriet vēl viens būtisks secinājums: pakāpeniska būru izmantošanas pārtraukšana noteikti pastiprinās ražošanas koncentrāciju, jo tieši lielāki uzņēmumi varēs ieguldīt pārejā, kas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas redzējumu par lauksaimniecību, un, jo īpaši, ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāra redzējumu. Šajā virzienā pētījums identificē arī nepārprotamu risku, ka iekšējā vienotajā tirgū palielināsies atšķirības. Neatkarīgi no pārejas perioda ilguma pakāpeniska būru izmantošanas pārtraukšana ilgstoši dalīs Rietumeiropas un Austrumeiropas ekonomiskos rādītājus.
Tā kā daļa no mūsu cūku un olu ražošanas tiks pārvietota, un, kā norādīts esošajā ietekmes novērtējumā “No lauka Līdz galdam”, šī pārvietošana izraisīs oglekļa emisiju pārvirzi, kā arī ietekmēs bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību valstīs, kuras neatbilst mūsu ražošanas standartiem. Tas būtu tieši pretējs tam, uz ko tiecās tās veicinātāji!
Komentējot šos rezultātus, Dzīvnieku labturības darba grupas Copa – Cogeca priekšsēdētājs Migels Anhels Higuera sacīja: “Līdz šim neviens cits šāda mēroga pētījums nav veikts pat tad, ja tā darbības joma bija ierobežota līdz divām nozarēm. Man tas nozīmē, ka lielākā daļa ES debašu par šo tēmu ir politiskas ar ļoti daļēju redzējumu.” Par pakāpenisku būru likvidēšanu M. Higuera komentēja: “Mēs principā neiebilstam pret šo spēcīgo sabiedrības pieprasījumu. Šis pētījums vienkārši parāda skaidru faktu: pārejas perioda izvēle būtiski ietekmēs ražošanu, lauksaimnieku rentabilitāti, cenu pieaugumu patērētājiem un koncentrācijas ietekmi. Es varu tikai piekrist šī pētījuma autoru vārdiem: Komisijai ir ieteicams apsvērt šim mērķim piemērotu sistēmu un netraucēti vadīt pāreju, nevis īstenot šoka scenāriju!”
Preses relīzes oriģināls pieejams https://copa-cogeca.eu/publications “”End of cages” in agriculture – First European impact assessment presented by Copa-Cogeca”, Ref. COMM(23)01586, 31/05/2023.
