Aptauja: 73% pircēju, iegādājoties cūkgaļu, vēlas paaugstinātas labturības un vides prasības
Iegādājoties cūkgaļu, pircēji vēlas redzēt marķējumu par paaugstinātām labturības un vides prasībām, liecina projekta Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem ietvaros veiktā aptauja.
Paaugstinātas labturības prasības = bioloģiski ražota cūkgaļa
73% respondentu atzinuši, ka viņiem šis faktors ir svarīgs. Paaugstinātas labturības un vides prasības pašlaik tiek piemērotas vienīgi bioloģiski sertificētiem cūkgaļas ražotājiem, līdz ar to aptaujas rezultāti atspoguļo interesi par bioloģiskās cūkgaļas pieejamības paplašināšanu tirgū. Vienlaikus 90,3% respondentu pauduši, ka uzticas tieši Latvijā ražotas cūkgaļas kvalitātei un drošumam.
42% respondentu atzinuši, ka, iegādājoties svaigu gaļu, vismaz reizi ir radušās aizdomas par maldināšanu. Lai šāda situācija nerastos, pircēji tiek aicināti interesēties par gaļas izcelsmi. Piemēram, lai pārliecinātos par to, ka cūkgaļa ir Latvijas izcelsmes, ir jāvaicā pārdevējam vai uz liemeņa jāmeklē izcelsmes valsts marķējums. Fasētai gaļai jāmeklē norāde par izcelsmes vietu uz iepakojuma.
Savukārt, lai šaubu gadījumā pārliecinātos par to, vai produkcija patiešām ir bioloģiski sertificēta, ikvienam pircējam ir tiesības lūgt tirgotājam uzrādīt ražotāja sertifikātu, kas to apliecina. Fasētai biocūkgaļas produkcijai uz iepakojuma vienmēr jābūt bioloģiskās lauksaimniecības vienotajam marķējumam Eiropas Savienībā – ekolapiņai.
Eksperte: «Pieaug pieprasījums pēc videi draudzīgākas pārtikas»
«Pašlaik bioloģiskās cūkgaļas apjoms Latvijas pārtikas tirgū ir neliels, bet nozares potenciāls labi sasaucas ar pieaugošo patērētāju interesi par videi un veselībai labvēlīgāku pārtikas ražošanas sistēmu,» norāda Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas nodaļas ekonomiste Ieva Leimane.
Pēc pētnieces domām, arvien nozīmīgāku lomu pārtikas izvēlēs nosaka izpratnes palielināšanās par pārtikas ražošanas ietekmi uz dabu un sabiedrības veselību. «Tādējādi bioloģiskās lauksaimniecības produkcija kļūst arvien ierastāka izvēle, sevišķi ģimenēm, kurās ienāk bērni vai ģimenēs, kur bērniem novērojamas alerģijas,» norāda eksperte. Pēc I. Leimanes domām, patērētājiem Latvijā bioloģiskā lauksaimniecība bieži asociējas ar tradicionāli ražotiem produktiem un vecvecāku dzīvesveidu laukos, kur bieži neatņemama lauku sētas sastāvdaļa bija sava cūciņa.
Bioloģiskās cūkkopības nozare Latvijā – attīstības sākumposmā
Latvijā biocūkgaļas ražošana ir tikai sākumstadijā – ražotāju ir maz, bio cūku kopskaits ir neliels. Līdz ar to nozares pienesums kopējā saražotās cūkgaļas klāstā ir nenozīmīgs. Ņemot vērā AREI apkopotās statistikas datus un novērtējumu, bioloģisko cūku īpatsvars ar šobrīd veido vien 0,6% no kopējā cūku skaita valstī (2015. gadā – 0.85%), savukārt bioloģiskā cūkgaļa (61,5 tonnas) – tikai ap 0,13% no kopējā saražotā cūkgaļas daudzuma. Lai izzinātu bioloģiskās cūkkopības un no antibiotikām brīvas cūkkopības attīstības iespējas Latvijā, kā arī izvērtētu bioloģiskajā lauksaimniecībā piemērotākos nobarojamo cūku krustojumus un labākās barības līdzekļu kombinācijas ar augstāko ekonomisko efektivitāti projekta Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem ietvaros turpinās eksperimenti un novērojumi vairākos cūkgaļas ražošanas uzņēmumos un saimniecībās, piemēram, SIA Ecoland, SIA Ulbroka, z/s Jurkas.
Tikmēr citās ES valstīs bioloģiskās cūkkopības nozare attīstījusies ievērojami labāk. visvairāk bioloģiskās cūkgaļas tiek saražots Vācijā (29,90 tūkst. t), kam seko Francija (14,84 tūkst. t) un Dānija (11,01 tūkt. t), vērā ņemams biocūkgaļas daudzums tiek iegūts arī Nīderlandē un Zviedrijā un citās valstīs.
Vienlaikus bioloģiskās pārtikas tirgus kopumā Latvijā strauji attīstās, sekojot globālajām tendencēm. Vērtējot piecu gadu griezumā, ekoprodukcijas īpatsvars lauksaimniecības produkcijas ražošanā Latvijā laikā palielinājies nozīmīgi – no 3,8 līdz 6,5% (avots: AREI). Tas ir skaidrojams ar to, ka bioloģisko produktu izlaide kopumā piecu gadu laikā pieaugusi par 105% un sasniegusi 89 miljonus eiro (2019. gadā), kopš 2015. gada piedzīvojot ievērojamu kāpumu, kad tā bija 43 miljoni eiro. Bioloģiskās produkcijas īpatsvars no kopējās lauksaimniecības preču pārstrādes valstī arī ir pieaudzis – no 7,3% līdz 10,9%. Visvairāk kopējā pašmāju ekoprodukcijas grozā pārstāvēti graudaugi un piena produkti.
Par ilgtspējīgu cūkkopību Latvijā
Projekta «Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem» mērķis ir Latvijā attīstīt ilgtspējīgu, kopējā Eiropas Savienības gaļas tirgū konkurētspējīgu cūkkopību, kas balstīta uz Latvijā inovatīvām metodēm – no antibiotikām brīvu cūku audzēšanas sistēmu, cūku audzēšanu bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ar atbilstīgu nozares gala produktu virzību tirgū un datorizētu fermas vadības rīku, kas salāgots ar selekcijas datu uzskaites sistēmu.
Projektu īsteno kooperatīvā sabiedrība Latvijas cūku audzētāju asociācija, sadarbības partneri: biedrība Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, SIA Cūku ciltsdarba centrs, SIA Agrosels, SIA Ulbroka, SIA Ecoland Latvia, z/s Jurkas, SIA SKAI Baltija, SIA PF Vecauce.
Informāciju sagatavoja: Raivis Bahšteins, projekta komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts raivis@ekoprodukti.lv
Plašāka informācija: Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja
Tālr. 29431908, e-pasts lcaa@inbox.lv
