Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam. Pārliecinoši lielākā daļa uzskata, ka būtu speciāli jāmarķē cūkgaļa, ja specifiskās smakas samazināšanai kuiļiem pielietota medikamentozā imunokastrācija, liecina "GfK Custom Research Baltic" pētījums.

Pētījuma dati liecina, ka 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, vairāk uzticību pauž sievietes. Ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tās cena tiek vērtēta kā vienlīdz izdevīga, salīdzinot ar importa cūkgaļu. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.

Absolūtais vairākums jeb 90% Latvijas iedzīvotāju iegādājas svaigu, termiski neapstrādātu cūkgaļu, un gandrīz puse to dara reizi nedēļā vai biežāk. Cūkgaļas pircēju vidū vairāk ir ģimeņu ar bērniem. 58% respondentu cūkgaļu iegādājas lielveikalos, liela daļa - 39% - tirgū, bet specializētajos gaļas veikalos iepērkas 32% aptaujāto.

Latvijas Cūku audzētāju asociācija atgādina, ka vietējo cūkgaļu ir vērts izvēlēties, ne tikai patriotisma dēļ, rūpējoties par saglabātām darba vietām vietējiem iedzīvotājiem, apdzīvotiem laukiem un valsts budžetā nomaksātiem miljoniem eiro, bet arī tāpēc, ka atsevišķās Eiropas valstīs cūkām noteiktās labturības prasības netiek ievērotas tik strikti kā Latvijā, līdz ar to rukši dzīvo šaurībā, rezultātā tie biežāk slimo un tiek ārstēti ar antibiotikām. Turklāt plaši tiek praktizēta kuiļu medikamentozā imunokastrācija.

44% Latvijas iedzīvotāju trūkst informācijas par imunokastrācijas metodi. Atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā, tiek praktizēta cūkgaļai audzēto kuiļu imunokastrācija jeb medikamentu ievadīšana, kas gaļai samazina specifisko kuiļa smaku. Tā tiek īstenota divas reizes dzīvnieka audzēšanas gaitā, tostarp īsi pirms dzīvnieka realizācijas gaļas tirgū. Iespējams, ka šāda gaļa nonāk arī Latvijas cūkgaļas tirgū.

71% respondentu uzskata, ka ar imunokastrācijas metodi ražotas cūkgaļas produkciju nepieciešams speciāli marķēt, savukārt 55% šādu cūkgaļu neēstu. Latvijas iedzīvotājiem, kas ir informēti par šo metodi, attieksme ir kategoriska – tikai 5% šo praksi vērtē pozitīvi, bet negatīvi – 41%, turklāt gandrīz katru trešo Latvijas iedzīvotāju ļoti satrauc iespējamās sekas cilvēka veselībai, ko var radīt šādas cūkgaļas lietošana uzturā.

Kā atklāj "GfK Custom Research Baltic" veiktais pētījums, divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. 

Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas Latvijā 2016. gada sākumā bija reģistrēts 327 700 cūku, t.sk. 24 550 sivēnmātes. Latvijā gadā vidēji tiek saražots 37 000 tonnu cūkgaļas, t.sk. 11 000 tonnu cūkgaļas eksportam. Lauksaimniecības produkcijas struktūrā cūkgaļas sektors ieņem 6%. Vidēji Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē aptuveni 20 kilogramus cūkgaļas. Latvija gadā spēj nodrošināt 65% no vietējam patēriņam nepieciešamā svaigās cūkgaļas apjoma, vēl 20% no saražotā tiek eksportēti, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

"GfK Custom Research Baltic" pētījums veikts 2016. gada februārī, tiešsaistes aptaujā noskaidrojot 807 respondentu viedokli par Latvijā ražotu cūkgaļu. Respondenti bija Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri izmanto internetu vismaz reizi nedēļā.