Lauku saimniecībām 2018.gads ar sausumu bija ne mazāk skarbs kā iepriekšējais ar nebeidzamām lietavām. Par lietavu nodarīto 2018. gadā lauksaimnieki no valsts saņēma 4,4 miljonus eiro, bet no Eiropas Komisijas - 3,46 miljonus eiro kā atbalstu par neiesētajiem vai izslīkušajiem ziemājiem.

Par ilgstoša sausuma nodarīto postu 2018. gadā valsts no budžeta izmaksāja zemniekiem 4,4 miljonus eiro. 2019.gada vasara bija kā atkopšanās no iepriekšējo gadu nepatīkamajiem pārsteigumiem.

2018.gada laikapstākļu ietekme vērojama arī lielāko lauksaimniecisko ražotāju TOP 30. Pērn vairāk saimniecību piedzīvojušas apgrozījuma kritumu, savukārt summāri zaudējumu ir mazāk.

Īpaši atzīmējamo saimniecību sarakstā ir cūkkopji - tiem ir gan nelielas neveiksmes, gan veiksmes stāsti. Neapturamu izaugsmi parāda Dānijas uzņēmuma Torpgard Holding meitasuzņēmumi SIA Miķelāni Bekons un SIA Latvi Dan Agro, kas atkal sarakstā pakāpuši uz augstākām pozīcijām, darbojoties ar stabili pozitīviem peļņas, rentabilitātes un augošiem apgrozījuma rādītājiem.

Raugoties uz nozares kopīgiem izaicinājumiem, gan 2018. gadā, gan 2019.gadā turpinās cīņa par taisnīgiem tiešmaksājumiem un atbilstošu lauku attīstības finansējumu nākamajā ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam. Zemkopības ministrija nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam samazināt finansējumu lauku attīstībai par 15% pēc 2020.gada. Tieši 2020.gads būs izšķirošais sarunās ar ES.

Viens no vērienīgākajiem eksperimentiem lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kas 2018. gadā piedzīvoja pamatīgu pārbaudījumu. Samazinātā 5% PVN likme ieviesta tikai uz laiku - no 2018. gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

No vienas puses, patērētāji neizjuta tiešu cenu kritumu veikalos, jo lauksaimniecību ietekmēja laikapstākļi. No otras puses, dārzeņu, augļu un ogu ražotāji kļuvuši konkurētspējīgāki, nozarē pieaugusi darījumu vērtība, audzis darba vietu skaits, darbinieku atalgojums un kopējie ieņēmumi.

Šobrīd Latvijā sācies nopietns darbs pie antimikrobiālās rezistences (AMR) ierobežošanas, kas nozīmē piesardzīgāku antibiotiku lietošanas plānu 2019.-2020. gadā. Zemkopības ministrija veikusi plašu informatīvu kampaņu, lai veicinātu pievēršanos bioekonomikai.

Par 2019.gadu var teikt, ka lauksaimnieki ražu lielākoties novākuši veiksmīgi, kas ļauj prognozēt, ka tiks pārsniegtas 2015.gada rekordražas. Tiek prognozēts, ka 2019. gadā graudaugu kopraža pārsniegs 3 miljonus tonnu, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, būs par 1,1 miljonu tonnu jeb 53,4% augstāka. Tāpat 2019.gadā par 6,1% pieaugušas graudaugu sējumu platības.

Uz graudaugu rekordražu šogad norāda arī nozīmīgs eksporta kāpums. 2019.gada jūlijā un augustā, salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, graudaugu eksports pieaudzis trīs reizes - vērtības izteiksmē kāpums ir 53,7 miljoni eiro, bet apjomu ziņā eksports pieaudzis par 329,7 tūkstošiem tonnu. Eksporta kāpumu veido galvenokārt kvieši, kas sastāda 90,7% no kopējā eksportētā graudaugu apjoma.

2019.gadā tiešmaksājumi no ES pieauguši par 10% un avansa izmaksāšana lielākā apmērā sākusies jau no 2019.gada oktobra.

NOZARES FOKUSĀ SIA MIĶELĀNI BEKONS

Cūkkopības uzņēmums pērn turpinājis audzēt apgrozījumu peļņu un rentabilitāti.

ILVARS STRAZDIŅŠ, SIA MIĶELĀNI BEKONS VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Kas ir pagājušā gada panākumu atslēga?

Pašlaik nozarē ir nostabilizējusies cena un ir neliela atelpa pēc pēdējiem diviem ļoti smagajiem gadiem. Arī pagājušais gads bija izaicinājuma pilns, taču ar stabilu ražošanu izdevās noturēt un pat palielināt apgrozījumu. Bija un ir lielas problēmas ar eksporta tirgiem. Konkrēti runa ir par Poliju. Tieši šī iemesla dēļ pērn iegādājāmies vēl vienu fermu Lietuvā un tur šogad uzsākām ražošanu.

Kā raugāties uz cūkkopības nozari kopumā un kā, par spīti cūku mērim, izdodas audzēt apjomu?

Par Āfrikas cūku mēri (ĀCM) pašlaik ir skaidrs, ka bez nopietniem biodrošības pasākumiem ražošana nevar pastāvēt, un uzņēmumā nepārtraukti tiek darīts viss, lai mūsu pasākumu kopums atbilstu augstākajiem standartiem. Uztrauc, ka atkal mežos parādās mežacūkas un ļoti daudzas ir ĀCM vīrusa nēsātājas, kas palielina riskus nozares pastāvēšanai. ĀCM nav vienas dienas drauds. Pieņemu, ka ar to mēs Latvijā cīnīsimies turpmākos 10 līdz 15 gadus. Tas mums, ražotājiem, ir jāpatur prātā ik dienas, un bizness bez šīs apziņas nozarē nepastāv.

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts varētu darīt nozares labā nākotnē?

Veicināt un atbalstīt vietējo ražojumu patēriņu - to īpaši izjūt krīzes laikā, kad gaļas tirgotāji ļoti ātri pārorientējas uz lētāko importa produkciju. Zaļie iepirkumi strādā ļoti smagnēji, un pie mums «zaļās karotītes» ietvaros praktiski netiek piegādāti vietējās izcelsmes gaļas produkti. Ir zināms, ka PVD veic pārbaudes par gaļas produktu izsekojamību un pusē gadījumu konstatē pārkāpumus. Tas ir virziens, kur nozarei vajadzētu sadarboties ar valsti un rast risinājumu, lai vairotu Latvijas kopējo labklājību.