Latvijas cūkgaļas nozare pirms diviem gadiem saņemto triecienu - Krievijas embargo un Āfrikas cūku mēra - dēļ zaudējusi nozīmīgus eksporta tirgus, turklāt pārprodukcijas dēļ samazinājies eksports arī uz tradicionālajām ES valstīm, līdz ar to divu gadu laikā par 50% samazinājusies cūkgaļas, bet par 14% - dzīvu cūku eksporta vērtība.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm cūkgaļas eksports no Latvijas 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2014.gadā, samazinājies uz visām tradicionālajām eksporta galamērķa valstīm - uz Lietuvu par 64%, uz Poliju - par 29%, uz Igauniju - par 71% un Ungāriju - par 83%. Latvijas cūkgaļas eksports ir pilnībā apstājies uz tādām Eiropas Savienības (ES) valstīm kā Bulgārija un Somija. Labāka situācija nav arī dzīvo cūku eksportā. Latvija patlaban dzīvas cūkas izved uz tādām valstīm kā Lietuva, Polija un Dānija, un dati liecina, ka 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2014.gadā, dzīvu cūku eksports viskrasāk samazinājās uz Dāniju - par 85%, tikmēr par 1% pieaudzis eksports uz Lietuvu, kas kopumā ir galvenais Latvijas dzīvnieku noieta tirgus. Vienlaikus jāatzīst, ka 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2014.gadā, ir samazinājies arī dzīvu cūku un cūkgaļas imports - attiecīgi par 92% un 17%. Kā aģentūrai LETA atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, lai gan jaunu eksporta tirgu meklēšana un apgūšana nenorit ātri, jauni tirgi gada laikā ir atrasti. Latvija ir sākusi cūkgaļas eksportu uz Čehiju un Vāciju, bet no trešajām valstīm - arī uz Gruziju. Tomēr pagaidām tirdzniecības apjomi ar šīm valstīm ir nelieli - nepilni 4% kopējā cūkgaļas eksporta struktūrā.

Cenu samazinājums par 31%

Savukārt saistībā ar cūkgaļas iepirkuma cenām asociācijas vadītāja norāda - ņemot vērā gan Āfrikas cūku mēra (ĀCM), gan Krievijas embargo ietekmi uz cūkgaļas sektora ārējo tirdzniecību, arī cūkgaļas cenas iekšējā tirgū 2015.gadā nav sasniegušas to līmeni, kāds tas bija pirms ĀCM konstatācijas un embargo. Kopumā no 2014.gada jūnija līdz 2015.gada decembrim cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā samazinājusies gandrīz par 31%, turklāt tendences rāda, ka arī gada nogalē cūkgaļas cena turpināja samazināties. "Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, mēneša laikā visā ES cūkgaļas cena vidēji bija samazinājusies par 4,5%, savukārt Latvijā cenas kritums bija vēl straujāks - par 7,2%. Tādējādi decembrī cūkgaļas cena Latvijā bija par 3,4% zemāka nekā vidēji ES," saka Lejniece. Saskaņā ar ZM datiem cūkgaļas vidējā iepirkuma cena Latvijā 2014.gada janvārī bija 1,52 eiro, bet jūnijā, kad konstatēja ĀCM, - 1,63 eiro. Pēc tam sākās kritums, un decembrī cena bija 1,26 eiro par vienu kilogramu gaļas. 2015.gada janvārī šis rādītājs bija jau vien 1,17 eiro, pēc tam sākās neliels kāpums, pērn novembrī sasniedzot 1,27 eiro par kilogramu gaļas.

Samazinās arī ražošana un patēriņš

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskajiem datiem 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, cūkgaļas ražošanas apjoms samazinājies no 7% uz 6%. Samazinājums skāris ar cūkgaļas patēriņu - laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam tas Latvijā samazinājies par 10%. Līdzīgs patēriņa samazinājums gan ir arī citiem gaļas veidiem, ko atbildīgās iestādes skaidro gan ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan pakāpenisku uztura ieradumu maiņu. Patlaban no Latvijā saražotā gaļas daudzuma cūkgaļa veido 46%, bet no kopumā patērētās gaļas un gaļas produktu apjoma - 55%.

ES cūkgaļas tirgū pašizmaksa augstāka par cenu

Arī kopējā ES tirgū situācija cūkgaļas tirgū tiek vērtēta kā ļoti slikta, secinājusi lauksaimnieku organizācijas "Copa-Cogec" darba grupa. Teju visu dalībvalstu ziņojumos norādīts, ka saražotās gaļas kilograma izmaksas ir augstākas nekā cena, ko saņem par pārdoto produkciju. EK ziņojumā norādīts, ka Krievijas embargo rezultātā cūkgaļas iepirkuma cenas ES gada laikā samazinājušās vairāk nekā par 25% un tendence joprojām turpinās. Vidējā cūkgaļas iepirkuma cena ES samazinājusies no 168 eiro līdz 135 eiro par 100 kilogramiem, savukārt lielākais cenu kritums bijis Spānijā, Bulgārijā un Latvijā. Turklāt tik drīz nav gaidāma situācijas uzlabošanās, jo vienā no svarīgākajiem eksporta tirgiem - Ķīnā - cūkgaļas patēriņu tuvākajā nākotnē samazinās šīs lielvalsts ekonomiskās svārstības. Savukārt ĀCM Polijā un Baltijas valstīs ir kļuvis par ieganstu, lai Krievija slēgtu tirgu visam ES cūku gaļas eksportam. Tiek norādīts, ka pirms embargo ES eksportēja uz Krieviju 800 000 tonnu cūkgaļas produktu, kas veidoja 24% no kopējā ES cūkgaļas eksporta. Līdz ar šī tirgus apstāšanos Eiropas iekšējā tirgū izveidojās cūkgaļas pārprodukcija, kamēr patēriņš samazinājies. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Uve Sprengers, iepazīstinot darba grupas pārstāvjus ar situāciju cūkgaļas tirgū, atzina, ka situācija joprojām ir slikta, turklāt nav instrumentu, lai to uzlabotu. Kā vienīgais, kas ir izdarīts, tiek minēta privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas iedarbināšana, kad ražotājam no ES budžeta tiek daļēji kompensētas produkta uzglabāšanas izmaksas, jo ražotājs produktu noteiktu laiku uzglabā pats savā noliktavā. Beidzoties uzglabāšanas periodam, produkts tiek laists atpakaļ tirgū. Intervences atbalsta apmērs šajā gadījumā atkarīgs gan no izvēlētā uzglabāšanas ilguma - 90, 120 vai 150 dienas -, gan no uzglabājamā produkta - pusliemeņi, šķiņķi, izcirtņi utt. Piemēram, par pusliemeņu uzglabāšanu 120 dienas paredzēts atbalsts 243 eiro par vienu tonnu. Minimālais uzglabāšanā novietojamo produktu apjoms ir 10 tonnas neatkaulotai gaļai un 15 tonnas pārējiem cūkgaļas produktiem. Šim atbalstam var pieteikties ražošanas uzņēmumi, kuriem pieder kautuve, taču līdz šim Latvijas ražotāji intervencei nav pieteikušies, to pamatojot ar pārāk zemo cenu. Tikmēr EK kā jauninājumu min to, ka kopš šā gada 4.janvāra intervences atbalsts tiek piešķirts arī par cūku speķa privātu uzglabāšanu. Minētajā darba grupā EK pārstāvis arī norādījis, ka Brisele šogad neplāno atjaunot eksporta subsīdijas, jo situāciju tirgū ilgtermiņā varot uzlabot tikai jaunu eksporta tirgu atrašana. Vērtējot situāciju ar ĀCM, EK pārstāvis atzīst - ļoti grūti pārliecināt citas pasaules valstis, ka ES cūkgaļa nerada risku. Politiskā situācija Krievijā joprojām ir saspringta, un tiek pieliktas visas pūles, lai pārliecinātu Krieviju nediskriminēt ES ražotos cūkgaļas produktus.

Vērtējot cūkgaļas tirgus situācijas stabilizēšanas priekšlikumus Eiropas Komisijai, darba grupas pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams intensificēt sarunas ar Krieviju, lai cūkgaļas eksportu varētu atsākt. Tāpat cūkgaļas ražotāji rosina piešķirt eksporta kredītus un ieviest apdrošināšanu, veicināt cūkgaļas patēriņu, kā arī iepriekš plānoto stingrāku labturības noteikumu ieviešanu atlikt uz labākiem laikiem.

INFORMĀCIJAI

Latvijā gadā saražo vidēji 37 000 tonnu cūkgaļas un 11 000 tonnu dzīvu cūku eksportam.

Uz 2015.gada sākumu Latvijā bija reģistrēti 349 000 cūku salīdzinājumā ar 345 635 iepriekšējā gadā.

Lauksaimniecības produkcijas struktūrā cūkgaļas sektors ieņem 6%.

 

TOP 10 lielākie cūku īpašnieki - SIA "Batic Pork", SIA "Latvi Dan Agro", SIA "Gaižēni", SIA "Vaiņodes bekons", SIA "Ancers", SIA "Ulbroka", SIA "Druvas Unguri" , SIA "PF Vecauce", SIA "Uzvaras Strauti", SIA "Korkalns".