AGRA FACTS Nr. 16 -16 un Nr. 17-16. Īsumā dokumentos:

Delegācijas iesniedz priekšlikumus par krīze risinājumiem pims Lauksaimniecības padomes 14.martā

Valstu delegācijas visumā piekrīt, ka vēl ir daudz darāmā, lai risinātu pašreizējo lauksaimniecības krīzi - jo īpaši cūku gaļas un piena nozarēs - tā norādīts virknē priekšlikumu, kurus dalībvalstis iesniedza Prezidentūrai līdz 25.februārim.

Delegācijas meklē papildus tirgus atbalstu: Poļi norādīja uz grūtībām, kas turpinās un ar kurām saskaras cūku un piena ražotāji, raksturojot situāciju kā kritisku. Šajās nozarēs cenas ir strauji samazinājušās daudzus mēnešus pēc galvenā tirdzniecības partnera (Krievijas) zaudēšanas, piebilstot, ka situācija vēl vairāk saasina pagājušā gada sausums. Viņi prasa finanšu līdzekļu piešķiršanu "kā daļu no ārkārtas atbalsta, kas jānovirza krīzes skartajiem ražotājiem".

Lietuva arī iesniedza lūgumu par "jaunu ārkārtas mērķtiecīgu finansiālu atbalstu" mājlopu ražotājiem, paredzot brīvprātīgu iespēju valstu papildu maksājumiem.

Tikmēr vairākas cūkgaļas ražotājvalstis, piemēram, FR, PL un IE izteica nožēlu, ka atbalsts cūkgaļas privātai uzglabāšanai bija "nepamatoti" apturēts, 26.janvārī, jo tas ir vienīgais atbalsta instruments, kas ir pieejams nozarē laikā, kad ir ārkārtējas cenu svārstības.

Liberālākas valstis pieprasa lielāku tirgus orientāciju: vairāk liberāli domājošā Dānija aicināja izstrādāt "vērienīgu programmu brīvās tirdzniecības sarunām", bet tas vēlmju saraksts ir vērsts tikai uz iniciatīvām, lai veicinātu piekļuvi lauksaimniecības pārtikas produktu tirgum trešajās valstīs. Dāņi lūdz Komisiju pastiprināt centienus, lai atrisinātu Krievijas noteikto embargo Eiropas pārtikas produktiem, uzsverot nepieciešamību atvērt alternatīvus tirgus un atbloķēt potenciālā eksporta iespējas. Šāds viedoklis parādījās arī Lietuvai, Īrijai, Polijai, Francijai un Zviedrijai, kas arī meklē risinājumu, lai likvidētu beztarifu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu tirdzniecības barjeras.

Auditori: ES lauku atbalsts infrastruktūrai nav "rentabls"

ES izdevumi lauku infrastruktūrai, piemēram, ceļiem, ūdens apgādei, skolām un citām iekārtām sniedz tikai "ierobežotu naudas vērtību", tā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) secina jaunā ziņojumā 29.februārī, aicinot dalībvalstis uzlabot projektu atlases procesu un rezultātus uzraudzīt labāk.

Ziņojums latviešu valodā ir pieejams šajā saitē:

http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR15_25/SR_RURAL_LV.pdf

 Vācijā prasa otro atbalsta paketi, lai risinātu saimniecību likviditātes problēmas.

Vācija aicina Komisiju sagatavot otru atbalsta paketi lauksaimniekiem, lai risinātu naudas plūsmas problēmas un vēlētos, lai Eiropas Investīciju banka izvirzītu "investīciju stimulu", lai uzlabotu konkurētspēju starp maziem un vidējiem uzņēmumiem lauksaimniecības pārtikas nozarē, saskaņā ar 4 lapušu dokumentu, kas iesniegts prezidentūrai. Autori izklāstīja, ka turpmāka "mērķtiecīgu" pasākumu pakete ir jāfinansē pārdalot KLP līdzekļus, nevis izmantojot lauksaimniecības krīzes rezervi. Jebkurš tiešā atbalsta samazinājums "nav pieņemams" dokumenta autori piebilst. Vācija ir pret "apjoma kontroli" piensaimniecības nozarē un jebkuru intervences cenu pieaugumu, jo tas lauksaimniekiem raidīs "nepareizu signālu". Berlīne ierosina iespēju palielināt valstu de minimis robežvērtības saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, - pašlaik € 15 000 vienai saimniecībai 3 fiskālos gados - un uzsver, ka svarīgi ķerties klāt konkurences likumam, lai uzlabotu lauksaimnieku sarunu vešanas spēka piegādes ķēdē. Vācija ierosina izveidot augsta līmeņa piena grupu un meklēt instrumentus, lai ierobežotu cenu svārstību risku, piemēram, nākotnes tirgus līgumi, lai mazinātu cenu svārstības. Delegācija vēlētos, lai veicinātu eksporta iespējas uz trešajām valstīm un mudina Komisiju "pastiprināt dialogu ar Maskavu par importa veterināro ierobežojumu atcelšanu".

Dalībvalstu delegācijas iesniegušas vēlmju sarakstu, lai reaģētu uz krīzi*: šajā AgraFacts Nr.17-16 izdevumā, ir informācija par ierosinājumiem, kurus izvirzīja 7 dalībvalstis - DE, EE, LV, ES, PT, LU un FI. Idejas, ko pārējās valstīs iesniedza sekos 9. marta AgraFacts izdevumā.

Gan Igaunija, gan Latvija ierosināja "ārkārtas pagaidu mērķtiecīga tiešā atbalsta" iespēju, lai novērstu cūku audzētājus un piena ražotājus no bankrota. Pēdējā valsts atbalsta arī "de minimis" griestu pielāgošanu valsts atbalstam, palielinot pašreizējos griestus no € 15 000 uz € 30 000 lauksaimnieciskai ražošanai un no € 200 000 uz € 500 000 produktu pārstrādei un mārketingam. Abas valstis atbalsta Franču ierosinājumu palielināt intervences cenu piena produktiem, labāk atspoguļojot tirgus situāciju, papildus Igaunija ierosina apsvērt " ES mēroga pagaidu stimulu samazināt pārprodukciju".

Lauksaimniecības produktu veicināšana ārējos tirgos ir galvenais instruments, lai kompensētu svarīgākā tirdzniecības partnera Krievijas zaudējumu - eksporta veicināšanas pasākumi (EE) un eksporta kredītu garantijas (LV).

Savā 4 lappušu priekšlikumā, Somija pieprasa turpmāku pārbaudi apdrošināšanas sistēmā ", lai lauksaimniekiem nodrošinātu ienākumus krīzes situācijās". Ziemeļvalsts aicina izstrādāt vairāk ienākumu atbalsta pasākumus piena un cūkgaļas ražotājiem un pagaidu "de minimis" griestu palielinājumu līdz € 30 000, kā arī pārskatīt Eiropas eksporta kredītu instrumentu.

* Vairāk informācijas par dalībvalstu priekšlikumiem krīzes pārvarēšanai angļu valodā ir šajā interneta saitē: http://www.consilium.europa.eu/register/en/content/int/?lang=EN&typ=ADV

Tajā saitē ir dokumentu reģistrs, kur ierakstot dokumenta nr. 6484/16, varēs atrast visu dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus.

  Agra Facts Nr.16

  Agra Facts Nr.17